2018. gada 3. decembrī Latvijā un citviet Eiropas Savienībā stāsies spēkā tā dēvētā Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula (Geo-blocking Regulation (EU) 2018/302 of the European Parliament). Regula vērsta uz nepamatotu šķēršļu, kas balstīti uz atrašanās vietu, dzīvesvietu un valstspiederību, novēršanu Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Saskaņā ar regulu, klientiem vairs nedrīkstēs piedāvāt atšķirīgas cenas un noteikumus, ja tie vēlēsies iegādāties produktus vai izmantot pakalpojumus no citām Eiropas Savienības dalībvalsts.
Kā regula skars interneta veikalus
Prasības, kas izriet no regulas, attiecas uz preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību. Darījumi, kas veikti vietējā mērogā (no vietējā pārdevēja vietējam klientam), turpinās darboties kā ierasts.
Kā tas ietekmēs interneta veikalus?
Principā interneta veikali turpmāk būs līdzīgi parastajiem veikaliem. Tāpat kā parastā veikalā, tūristi vairs netiks novirzīti uz atsevišķu ieeju, kā arī netiks apkalpoti pēc atšķirīgiem pārdošanas vai maksājumu noteikumiem, salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem. Un, tāpat kā parastā veikalā, interneta veikala īpašnieki varēs turpināt izlemt, kādus maksājumu veidus izmantot un kādas piegādes metodes piedāvāt klientiem.
Vai būs jāsāk izmantot visas starptautisko norēķinu iespējas?
Nē. Interneta veikali varēs piedāvāt sevis izvēlētos maksājumu veidus un klients, kas vēlēsies veikt pirkumu, izlems, vai to izmantot vai nē. Tomēr, ja interneta veikals pieņems Latvijā izsniegtu VISA karti vai Mastercard, tam būs jānodrošina arī maksājumu pieņemšana, kas veikti ar VISA vai Mastercard, kas izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Bet, piemēram, ja tirgotājs pašlaik izmanto internetbankas norēķinu iespējas, viņam nebūs pienākuma sākt piedāvāt arī kredītkaršu maksājumu iespējas.
Ko sevī ietver šī izlīdzināšana?
Turpmāk būs pretlikumīgi citas valsts klientus automātiski, bez iepriekšējās piekrišanas pārvirzīt uz lapām, kas pielāgotas konkrētajai valstij un kurās ir atšķirīga produktu izvēle un atšķirīgas cenas. Piemēram, Latvijas interneta veikalam būs aizliegts piedāvāt plašāku produktu klāstu .lv lapā, salīdzinot ar, piemēram, .fi vai .ee lapu, un automātiski novirzīt klientus ar Somijas vai Igaunijas IP adresēm uz lapām ar produktiem, kas ir mērķēti uz konkrētajām valstīm. Šajā gadījumā Somijas un Igaunijas klientiem būs jānodrošina pieeja interneta veikalam ar .lv domēnu.
Kā nodrošināt preču piegādi uz katru ES nostūri?
Regula neuzliks par pienākumu interneta veikalam piegādāt preces uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču, ja ārvalstu klients piekritīs tirgotāja piedāvātajām piegādes metodēm – piemēram, pašsavākšanai –, tad tām būs jābūt pieejamām arī ārvalstu klientiem.
Interneta veikals izmanto sekojošas piegādes metodes: pakomāti, kurjerpiegādes un pašsavākšana. Vai tas nozīmē, ka turpmāk būs jāsūta sūtījumi uz Spāniju vai Rumāniju, ja klients veic pasūtījumu no turienes?
Nepieciešams skaidri norādīt reģionus, kuriem tiek piedāvāti piegādes pakalpojumi. Piegādes nosacījumiem būs jābūt vienādiem visiem klientiem, neatkarīgi no tā, no kurienes tie veikuši pasūtījumu. Piemēram, ja interneta veikals piedāvās piegādāt preces uz pakomātiem Baltijas valstīs, kurjerpiegādi Latvijā un pašsavākšanu pie tirgotāja, šīm iespējām būs jābūt pieejamām visiem klientiem neatkarīgi no vietas, no kuras viņi tās pasūtīs. Klientiem no Spānijas vai Rumānijas būs jāizlemj, vai iegādāties preci saskaņā ar šiem noteikumiem vai nē.
Ja klients, kas veic pasūtījumu no ārvalstīm, kā piegādes veidu izvēlas pašsavākšanu, klients pats būs atbildīgs par preces saņemšanu, piemēram, pilnvarojot kādu no Latvijas to saņemt vai ierodoties personīgi. Savukārt pārdevējam būtu saprātīgi noteikt precīzus noteikumus un nosacījumus, cik ilgi pasūtītā prece tiek uzglabāta pie pārdevēja, lai tā nepieļautu nepamatoti ilgu uzglabāšanas laiku. Tas pats attieksies uz pirkumiem, kas veikti no Latvijas un kuru izvēlētā saņemšanas metode būs pašsavākšana.
Kas notiks, ja pircējs vēlēsies preci atgriezt? Vai tad tiks piemēroti Latvijas vai klienta rezidences valsts noteikumi?
Saskaņā ar Patērētāju aizsardzības likumu, jānosaka, vai konkrētais gadījums ir aktīvās vai pasīvās pārdošanas gadījums. Ja iepriekš minētajā piemērā Spānijas klients dosies uz Latvijas interneta veikalu un veiks pirkumu, tad tas būs pasīvās pārdošanas gadījums. Bet, ja interneta veikals ir izveidojis vietni spāņu valodā, tas nozīmēs, ka veikals ir pārdevis savu produktu vai pakalpojumu Spānijas tirgū, un tādēļ viņiem ir jāpārzina vietējais patērētāju tiesību regulējums un tas jāņem vērā. Jāņem arī vērā fakts, ka noteikumi par pasīvā pārdošanas līguma noslēgšanu starp ražotāju un tirgotāju, kas būs pretrunā ar regulas noteikumiem, nebūs spēkā.
Ja ir mazs interneta veikals tikai latviešu valodā. Vai tagad būs jāreģistrējas kā PVN maksātājam visās Eiropas Savienības valstīs tikai tādēļ, ka pastāv iespēja, ka klients no citas ES dalībvalsts varētu veikt pirkumu šajā interneta veikalā?
Nē. Ir spēkā distances pārdošanas ierobežojumi, saskaņā ar kuriem jums ir jāreģistrējas pašiem savā mītnes valstī. Vairāk par pārrobežu PVN noteikumiem un ierobežojumiem var uzzināt ES informācijas vietnē.
Kad jaunā regula stāsies spēkā?
Jaunā regula stāsies spēkā 2018. gada 3. decembrī. Pēc šī datuma būs nelikumīgi diskriminēt klientus, balstoties uz to atrašanās vietu, valstspiederību vai dzīvesvietu, un aizlieguma pārkāpums var tikt sodīts ar naudas sodu līdz 32 000 eiro. Latvijā regulas īstenošanu uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Klientu jautājumi
Vai no 2018. gada 3. decembra varēs iegādāties preces un pakalpojumus no visiem interneta veikaliem Eiropas Savienībā?
Jā, bet tikai tad, ja interneta veikala piedāvātie maksājumu risinājumi jums būs piemēroti. Ja interneta veikals līdz šim ir piedāvājis tikai konkrētās valsts lokālo internetbanku maksājumus, tam nav pienākuma sākt piedāvāt Latvijas internetbanku maksājumus.
Tāpat – pat ja maksājuma veids būs jums piemērots, jums būs jāpārliecinās, vai jums piemērota būs arī piegādes metode. Interneta veikalam, kas darbojas ārvalstīs, nebūs pienākums piegādāt preces uz Latvija. Pirms pirkuma veikšanas jums būs jāizvērtē, vai piedāvātie piegādes noteikumi un nosacījumi (piemēram, piegādes maksa, ierobežota piegādes zona vai gatavība saņemt sūtījumu pašam, ja nepieciešams) ir jums piemēroti.
Interneta veikals piedāvā tikai piegādi savā mītnes valstī. Man tas nav lietderīgi.
Tas ir uzņēmējdarbības brīvības un līgumu brīvības princips, t.i., tā ir tirgotāja izvēle, kādas piegādes metodes piedāvāt, un tā ir patērētāja izvēle, vai veikt pirkumu saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Interneta veikals ir valodā, kuru nesaprotu.
Interneta veikals var pats izvēlēties, kuras valodas lietot. Tādēļ patērētājs nevar pieprasīt, lai interneta veikals būtu pieejams visās ES valodās (vai visās ES oficiālajās valodās). Šodien tīmekļa pārlūkprogrammas (piemēram, Chrome) piedāvā burtisku tīmekļa lapu tulkošanu.
Kā es varu zināt, vai interneta veikals ir Eiropas Savienības valstī vai nē?
Uz to norāda interneta veikala domēns (piemēram, .lv, .ee). Jūs varat atrast visbiežāk lietoto domēnu sarakstu vietnē.