Ceļo ar Omniva

Omniva Tev ir sagādājusi 43 punktus Latvijā, ko apceļot ar ģimeni un draugiem, smelties piedzīvojumus un iemūžināt kopā pavadītos mirkļus bildēs.

Mārupes RIMI pakomāts (Daugavas iela 29, Mārupe)

Omniva loģistikas centra jaunās mājas atrodās Mārupē un ar Mārupes pakomātu mums ir īpaši tuvas atiecības.

Bauska

“Pastkarte no Bauskas” (Bauskas pils pakājē, ejot pa Bauskas dabas taku)

Projekta ietvaros 2019. gadā biedrība „Bauskas sākumskolas padome” Bauskas pils pakājē, vietā, ko vietējie sauc par “Laimes stūrīti”, uzstādīja  foto rāmi „Pastkarte no Bauskas”.

Rožu alejas (Rīgas ielas posms no Kalna līdz Katoļu ielai)

“Bauskas vecpilsētas pagalmu svētku” ietvaros 2017. gada 9. septembrī pilsētai tika pasniegta krāšņa dāvana –  krāšņi rožu dekori uz vecpilsētas senajiem namiem. Projektu īstenoja biedrība „Meistars Gothards”.

Balvi

Vides objekts “Gaiss”

Balvos ir uzstādīts pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis. Vides objekts „Gaiss” – simbolisks vēja zvanu koks, kas reaģējot uz gaisa kustību, ar vēja stabulēm rada mūziku. Arhitekta Didža Jaunzema veidotais vides objekts, kas atrodas Balvu pilsētas parkā, tika atklāts 2017. gada 5. augustā.
Vēja zvanu koks sastāv no 324 vēja stabulēm, uz kurām ir attēloti visu Latgales novadu ģerboņi un kuru ieskandina 48 vēja zvani. Protams, pasaulē ir sastopami vēja zvani ar garākām un diametrā resnākām stabulēm, bet nekur nav sastopams vienkopus tik daudz vēja stabuļu.

Carnikava

Latviešu Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša (1933 – 1983) piemineklis. (GPS: 57.125094, 24.323065)

Ojārs Vācietis mums daudziem varētu būt pazīstams no literatūras stundām skolā, kad slavenā dzejnieka darbi tikuši analizēti, iegaumēti vai nodziedāti. Piemineklis atrodas Carnikavas kapos, kas atrodas Siguļu ciemā. Tā kā Carnikavas kapi atrodas uz kalna, tad piemineklis Ojāram Vācietim un dzīvesbiedrei, dzejniecei Ludmilai Azarovai (1935-2012) atrodas gandrīz vai pašā kalna virsotnē.

Piemiņas vieta tika labiekārtota, lai atzīmētu dzejnieka astoņdesmit gadu jubileju un izrādītu cieņu dzejnieku nozīmīgajam veikumam dzīves laikā, vienlaicīgi radot estētiski sakārtotu vides ainavu ar kultūrvēsturisku nozīmi.

Carnikavas muižas parks un tajā izvietotais bijušās Carnikavas muižas kapitelis. (GPS: 57.130426, 24.274077)

Vēsturiski objekts ir ievērības cienīgs, jo tas kopā ar atsevišķiem parka fragmentiem ir gandrīz viss, kas palicis no kādreizējās Carnikavas muižas, kas bieži tika atzīta par greznāko muižu Vidzemē. Tā pastāvēja līdz 1917. gadam, kad Pirmajā pasaules karā tā nodega un vairs netika atjaunota.

Daugavpils

Nikolaja vārti Daugavpils cietoksnī

Daugavpils cietoksnis ir unikāls 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis. Tas ir pēdējais uzbūvētais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, kas saglabājies līdz mūsdienām gandrīz neizmainīts.

Daugavpils cietoksnī atrodas četri vārti, kas ir vērsti uz dažādām debess pusēm: Mihaila – ziemeļu, Konstantīna – rietumu, Aleksandra – austrumu pusē, un visskaistākie – Nikolaja vārti, kas tikuši atjaunoti un ir vērsti uz dienvidiem. Nikolaja vārti tika atzīti par 2014. gada labāko restaurāciju Latvijā. Vārtu kompozīciju veido centrālā caurbrauktuve ar diviem sānu jomiem, kas bija domāti gan sardzei, gan arestantiem. Virs vārtiem var redzēt seno simbolu – metāla ērgli, kas ir gandrīz pustonnu smags un trīs metrus plats, bet pašas vārtu vērtnes ir 200 gadus vecas.

Mūsdienās Daugavpils cietoksnis un Nikolaja vārti ir kļuvuši par Daugavpils pilsētas simboliem, kā arī par populāru ģimeņu pastaigas un dažādu foto sesiju vietām.

Ezera pontonu konstrukcija Daugavpils Lielajā Stropu ezerā

Lielais Stropu ezers ir Daugavpils pilsētas lielākā ūdenskrātuve, kas vasaras sezonā pulcē lielu atpūtnieku skaitu. Lielā Stropu ezera centrālajai pludmalei katru gadu tiek piešķirts Zilais karogs.

Pludmales teritorija ir labiekārtota ar dažādiem atpūtas elementiem – gājēju promenādi pastaigām, asfaltētu veloceliņu, kā arī vingrošanas laukumu, ar āra trenažieriem aktīvā dzīvesveida piekritējiem.

Dobele

Strūklaka purvāju auga – parastās cirvenes veidolā.

Kāpēc tieši cirvene? Tas ir augs, kas itin bieži sastopams Bērzes upes krastos. Dobelē, Bērzes upes kreisajā krastā, ir izbūvēti celiņi, koka laipas, soliņi un skatu platforma pie ūdens, kas atklāj ainavisku skatu uz strūklaku upes vidū un Dobeles pilsdrupām.

Ezerlūķu pilskalns

Teika vēsta, ka šo pilskalnu ar ezera pretējā krastā esošo Elku kalnu savienojis garš akmeņains sēklis, pa kuru priesteri briesmu brīžos varējuši aiziet uz pilskalnu un patvērties tā nocietinājumos. Hidroarheoloģiskie pētījumi apstiprina, ka Zebrus ezera dibenā 0,5 – 2 m dziļumā patiešām ir dabiski veidojusies akmeņu grēda, apmēram 5 – 20 m plata un 400 m gara.

Šodien pilskalns ir iecienīta dabas mīļotāju pastaigu vieta. No pilskalna kores paverās fantastisks skats uz Zebrus ezeru, kurš īpaši baudāms ir agrā pavasarī vai vēlā rudenī, kad nav salapojuši koki.

Pašā pilskalna virsotnē ir zibens sasperts koks, kas vietai papildus piedod teiksmainu un mītisku noskaņu. 

Gulbene

Skatu platforma Stāmerienā.

Netālu no Stāmerienes stacijas uzbūvēta skatu platforma četru metru augstumā. No tās noteiktos laikos: 13.26, 16.22, 18.26 un 20.52 var labi aplūkot, kā Stāmerienes stacijā pienāk un atiet Gulbenes–Alūksnes bānītis, labi pārredzēt bānīša ceļu, staciju, kā arī stacijas tuvumā esošās ainavas. Līdzās ir izveidota piknika vieta.

Dabas viesistaba Stāķu parkā.

Stradu pagasta Stāķu parkā, projekta “Mākslu parkam” ietvaros, atklāts unikāls vides objekts – Dabas viesistaba. To veidojusi māksliniece Linda Riņķe, amatnieks Arvis Rubenis, kopā ar domubiedriem un atbalstītājiem. Dabas viesistabā ir izvietots dīvāns, atpūtas krēsls un galds, uz kura var spēlēt šahu – tas viss veidots skaistā mozaīkas tehnikā. Dabas viesistabas objekti veidoti no cilvēku ziedotām dažādu krāsu flīzēm un traukiem. Tur var ieraudzīt dažādu rakstu, formu un krāsu traukus, tasītes un podu vāciņus, pat sameklēt Sarkangalvīti un vilku. Tāpat eleganti izvietotie krāsainie flīžu gabaliņi pamanāmi jau tuvojoties parkam.

Kocēni

Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs (GPS: 57.5572522, 25.2154952) Parka iela 2, Zilaiskalns, Kocēnu nov.

Zilākalna pakājē atrodas Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs, kas atrodas senā ūdenstorņa telpās un mūsdienīgā piebūvē. Centrā iespējams apskatīt vēsturisko ekspozīciju par dabas objektu un svētvietu “Zilaiskalns”, Zilākalna ciematu, industriālā mantojuma objektu – ūdenstorni. Apmeklētājiem iespēja pacelties virs Zilākalna un ielūkoties vēsturiskajā šaursliežu dzelzceļa lokomotīvē ar virtuālās realitātes palīdzību.

Caurumkrogs (GPS 57.4791995, 25.3035760) “Saulītes”, Kocēnu pag., Kocēnu nov.

Caurumkrogā izveidota unikāla brīvdabas gleznu galerija, kurā pastāvīgi apskatāmi novadnieka, mākslinieka Jāņa Staņislava Rozes darbi. Jānis Staņislavs Roze (1823-1897) bijis pirmais ievērojamākais latviešu portretists. Viņa dzīves ceļš aizsācies tieši šeit, Kocēnu novada “Caurumkrogā”, tagadējās “Saulītēs”.

Krāslava

Grāfu Plāteru pils komplekss ar parku (Pils iela 6, Krāslava)

Kompleksa centrālās ēkas – grāfu Plāteru dzimtas rezidences celtniecība sākta ap 1765.gadu pēc arhitekta A.Parako projekta. Celtniecība tika pabeigta 1791.gadā. Pils sienu interjera gleznojumi ir 18. gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis. Līdzās pilij tika uzbūvētas arī saimniecības ēkas: pils pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, ledus pagrabi, oranžērija.

Ap pili Daugavas ielejas nogāzēs tika iekārtots apmēram 22 ha liels ainavu parks. Tā dendroloģiskais sastāvs arī tagad ir ļoti plašs – ap 70 dažādu koku un krūmu sugas. Parkā ir atjaunota grota ar noslēpumaino „pazemes eju” un pils sargu – lauvu.

Mūsdienās parks ir iecienīta pilsētnieku un viesu pulcēšanās vieta. Pēc renovācijas bijušajā stallī ir iekārtota Amatu māja, kur tiek rīkoti dažādi pasākumi un radošās darbnīcas. Vienā no kompleksa ēkām atrodas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. No skatu laukuma pie pils paveras aizraujoši skati uz Daugavu un pilsētu. Bet bijušajā pārvaldnieka mājā pašreiz atrodas Krāslavas novada TIC un starptautiskais kulinārā mantojuma centrs.

Laimes muzejs (Sporta iela 2, Indra).

Kā dāvana Latvijai tās simtgadē, Indrā tika atvērts Laimes muzejs. Tā interaktīvā ekspozīcija aicinās ikvienu darboties, sajust un domāt, skatīties nākotnē, nevis pagātnē. Muzeja uzdevums nav sniegt atbildi uz jautājumu “Kas ir laime?”, bet rosināt cilvēkos pozitīvas emocijas, ļauties iespaidiem, radīt, iedvesmot un meklēt katram savu atbildi uz šo jautājumu. Parādīt laimes sajūtas dažādību.

Indra piesaista aizvien lielāku ceļotāju skaitu, tāpēc  Indras viesiem ir radīts pārsteigums – atklāta Indras amatnieku istaba. Tajā varēs iepazīties ar vietējo amatnieku izstrādājumiem un iegādāties unikālus piemiņas suvenīrus! Pie amatnieku istabas izveides strādājusi pagastmeistaru komanda.

Līgatne

Vēsturiskais papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis

Vienā no Līgatnē esošajām koka rindu mājām atrodas Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, kas atjaunots 20.gs. sākuma vēsturiskajā veidolā. Dzīvoklī pieejama videofilma par papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi. Filmas sižets balstīts uz laikmeta liecinieces stāstījumu. Šeit ir iespēja arī pielaikot papīrfabrikas strādnieku ikdienas un svētku tērpus, kas veidoti 19.gs beigu – 20.gs. sākumam raksturīgā izskatā. Par dzīvokļa apskati interesēties Līgatnes tūrisma informācijas centrā.

• Pasakot kodu: “OMNIVA CEĻO” ieeja bez maksas.

Ānfabrikas klints

17 metrus augsta smilšakmens klints ar izcirstiem alu pagrabiem. Pirmie pagrabi šajā smilšakmens iezī izcirsti pēc 1815.gada, vienlaicīgi ar papīra dzirnavu celtniecību, pēdējie pagrabi izcirsti pēc 1871.gada.

Izcirstās telpas izmantotas kā noliktavas vai kā pagrabi.

Ogre

Meņģeles skatu tornis (GPS: 56.8381, 25.3563)

Skatu tornis atrodas dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā uz Meņģeles un Taurupes pagastu robežas. No torņa paveras skats uz abiem Ogres novada pagastiem, kā arī Ogres upes ieleju. 

Skatu tornis izbūvēts vietā, kur 20. gadsimta 60. – 70. gados atradās ugunsdzēsēju tornis. Skatu tornis nosaukts Dullā Daukas vārdā tāpēc, ka turpat netālu uz abu pagastu robežas Ogres upes senkrastā atrodas rakstnieka Sudrabu Edžus bērnības mājas “Zvaniņi“. Skatu torņa uzstādīšana saskan ar Dullā Daukas stāsta galveno jautājumu, kas ir aiz horizonta un vai zeme ir apaļa.

Blakus esošā ozolu un bērzu birzs bijusi rakstnieka iemīļota atpūtas vieta, tāpēc šeit izveidota Dullā Daukas birzs. 1979.gadā dzejnieks Imants Ziedonis ar domubiedriem izveidoja Dullā Daukas taku. No tuvākās apkārtnes saveda īpašus akmeņus un tēlnieka Viļņa Titāna vadībā izvietoja tos pēc noteikta plānojuma. Lielākais no akmeņiem uzstādīts augstākajā vietā un to rotā uzraksts “Dullais Dauka”. Uz mazākiem akmeņiem ir uzraksti ar tuvāko māju nosaukumiem.

Kinostacija Ķeipenē (GPS: 56.895752, 25.186563)

Kinostacija, kas izveidota Ķeipenes kādreizējās dzelzceļa stacijas telpās, radusies kinofestivāla „Arsenāls” komandai un domubiedriem festivālu laikā, dodoties mazliet sirreālā ceļojumā ar vilcienu uz Ķeipeni. 
Katra šāda ceļojuma laikā mazā stacija ieguvusi kādu jaunu elementu vai vides instalāciju. Šī ir kā tikšanās vieta kino dižgariem. Pāri sliedēm slejas tunelis no 24 kino kadriem, kas ir veltījums pirmajai kino lentei. Perona malā vējā plīvo Latvijas un Spānijas karogi. Stacijas uzgaidāmajā telpā ir ekspozīcija kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam, un te ir iespēja iepazīt kino rašanās vēsturi vai vienkārši izbaudīt nedaudz sirreālu zuduša laika sajūtu. Pazemē izbūvēts vides instalācijas objekts – 8 metrus gara un 4 metrus plata “Potjomkina aka”, kas veidota kā izstāžu zāle zem zemes, galveno akcentu liekot uz bruņukuģi “Potjomkinu”.

Vecā Ķeipenes dzelzceļa stacija arī ir vienīgā vieta, kur ir saglabāts sliežu posms no bijušā vilcienu maršruta Rīga – Ērgļi.

Pļaviņas

Pļaviņu ziedu arkas (Daugavas iela 49, Pļaviņas)

Pļaviņu ziedu arkas atrodas pilsētas centrā un gadu gaitā ir kļuvušas par pilsētas vizītkarti.

Gostiņu kultūrvēsturiskais parks (Lielā iela 34, Pļaviņas)

Parks ar septiņām atceres vietām, kas veltītas Gostiņu vēsturiskajiem nosaukumiem- Evestmunde, Glazmanka, Trentelberģis, Zarnu miests un Žīdu miests, Dankeri, Gostiņi – dažādos laika periodos. Katrā no vietām pieejams informatīvais stends, kurā sniegta informācija un skatāmas fotogrāfijas.

Preiļi

Metāla arka Preiļu parkā.

2020.gada pavasarī Preiļu muižas parkā tika uzstādīts vides mākslas objekts – metāla arka. Jaunais objekts atrodas parka Lielās lauces malā, netālu no rekonstruētās hidrobūves un tiltiņa, kas savieno salu ar Mīlestības kalniņu un Lielo lauci.

Objekta apkārtne ir labiekārtota, izveidojot ērtu pieeju arkai, tāpat arī blakus ir iestādītas 19 parka rozes “Lidija Freimane”. Arkas autors ir metālkalējs-meistars Edgars Vronskis no Daugavpils.  Arka ir kalta un veidota neogotikas stilā, krāsota ziloņkaula krāsā. Mākslas objekts ir veidots tā, lai ikviens apmeklētājs varētu iemūžināt sevi un draugus fotomirkļos.

Laika posmā, kad kokiem nav lapu, fonā var iemūžināt Preiļu pili, bet fotografējot no citas puses – fonā redzama Ādama un Ievas sala. Arku var izmantot dažādos privātajos (kāzas, jubilejas, ballītes) vai publiskajos pasākumos kā vietu, kur radīt jaunas leģendas.

Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19.gadsimta vidū, un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem, kā arī lielākais parks Latvijā, pilsētas teritorijā.

Trošu tilts Jasmuižas parkā.

Tilts pār gleznaino Jašas upīti Raiņa muzeja “Jasmuiža” teritorijā uzbūvēts 1989./90.gadā, un atjaunots 2017.gadā. Muzejs ir viens no Preiļu novada populārākajiem tūrisma objektiem.

Pa tiltiņu šķērsojot Jašas upi, apmeklētāji var nokļūt A.Paulāna darbnīcā – ceplī. Ar tiltiņu saistās arī dažādas kāzu tradīcijas – pie tā jaunlaulātie fotografējas, piekarina atslēgas, vīrs tiltam pārnes jauno sievu. Savukārt, muzeja apmeklētāji no tā met Jašas upē monētas, lai vēl kādreiz atgrieztos šajā vietā.

Raiņa muzejs “Jasmuiža” atvērts 1964. gada 16. augustā; atrodas Latgales viducī, klusā lauku nostūrī, nelielās Jašas upītes krastā un  ir vienīgais Raiņa muzejs Latgalē. Muzeja ēkas kopā ar brīvdabas estrādi un vairāk nekā 5 hektārus lielo teritoriju un parku veido kompleksu, kas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.

Starp citiem dzejnieka piemiņai veltītajiem muzejiem „Jasmuiža” īpaša ar to, ka tā ir viņa “jaunu dienu zeme”. Šeit no 1883. gada līdz 1891. gadam topošais dzejnieks pavadīja savus ģimnāzijas un universitātes brīvlaikus.

Saulkrastu novads

Vides dizaina objekts IEKLAUSIES DABĀ!

Taures formā veidotā klausīšanās ierīce ļauj saklausīt dabas skaņu nianses – jūras viļņu, priežu un vēja šalkoņu. Kā dizaina paraugi izmantoti attēli no klausīšanās ierīcēm, kādas lietoja Eiropas armijas Pirmajā pasaules karā, kad radari vēl nebija izgudroti. Ar šādām ierīcēm speciāli apmācīti cilvēki klausījās debesis, lai varētu sadzirdēt lidmašīnu tuvošanos. Ar ierīci varēja saklausīt no 2 līdz pat 8 km attālumā lidojošus objektus.

Skulptūra “Jūras puika”

2016. gadā, Jūras parkā, Ainažu ielā 13d,  uzstādīts, pēc  tēlnieka–akmeņkaļa Ritvara Kalniņa izstrādātā maketa, no granīta veidots objekts “Jūras puika”.

Smiltene

Latvijas “Stounhendža” (GPS: 57.433461, 25.909715)

Smiltenes pilsētas pievārtē atrodas vecas šķūņa drupas, kas atgādina vienu no pasaules brīnumiem- akmens pieminekli Stounhendžu Lielbritānijā. Šo neoficiālo tūrisma objektu iecienījuši ne tikai smiltenieši, bet arī pilsētas viesi no visas Latvijas. Īpaši skaisti mirkļi drupās ir tieši saulrieta laikā, tā kā tās atrodas uz maza uzkalniņa klaja lauka vidū.

Atceries – uz drupām ir aizliegts kāpt, jo tas var būt bīstami dzīvībai!

Smiltenes “ūdenskritums” (GPS: 57.429158, 25.920914)

Smiltenes pilsētas lielākais ezers – Teperis – ir radies aizsprostojot Abula upi. Dambja veidošanas laikā tika izveidota pārgāzne, kur, ūdenim plūstot, veidojas čalojošs ūdenskritums. Blakus pārgāznei izveidota koka skatu laipa, uz kuras izvietoti atpūtas soliņi.

Punkta atrašanai iesakām doties nesteidzīgā pastaigā caur Veco parku, jo arī tas ir pārsteigumu un īpašu vietu pilns.

Valmiera

Skatu terase pie Gaujas

Jaunā apļveida terase Gaujas krastā, pavisam netālu no Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka, ļauj  paraudzīties uz apkārtnes skaistumu no patīkama rakursa. Tā ir vieta, kur liels vai mazs var radīt un darīt, vieta, kur satikties dzīvot zaļi!

Skatu terasi projektējis vairākkārtējs Latvijas Arhitektūras gada balvas laureāts Didzis Jaunzems!

Runājoša glezna

Ievērojamā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca, kas lepni slejas pilsētas centrā, līdz mūsdienām teju pilnībā saglabājusi baznīcas viduslaiku izskatu.  Uzkāpjot baznīcas tornī, iespējams ne tikai pavērties uz Valmieru no augšas, bet arī pārmīt kādu vārdu ar runājošo gleznu torņa izstāžu zālē.

Koknese

Pērses ūdenskrituma atveids parkā

Kokneses parkā, kur atrodas viduslaiku Kokneses pilsdrupas, pie vidusskolas atrodas atjaunotā strūklaka „Fauna galva”, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados atradās netālu no leģendārā, appludinātā Pērses ūdenskrituma, kura vietu upes krastā iezīmē Jura Zihmaņa akmens skulptūra „Pērses meitene”. Lai atgādinātu par zudušo ainavu.

Vienā no parka dīķiem izveidots Pērses ūdenskrituma atveids, kas  brīvi pieejams apskatei  gan pa dienu, gan ir izgaismots vakara un nakts stundās. Tas stiepjas vairāk nekā piecu metru garumā un pusotra metra augstumā virs ūdens līmeņa, tā kaskādes izvietotas dažādos līmeņos un ir izvirzītas pakāpēs, veidojot pēc iespējas dinamiskāku ūdens strūklas kustību.

Kokneses viduslaiku pilsdrupas ar Moku kambari

Viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā bija Kokneses pils. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība šeit uzsākta 1209.gadā. Neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietināto Kokneses pilsētu tai līdzās. Kokneses pils pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas 1701.gadā un līdz mūsdienām te saglabājušās iespaidīgas drupas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas ūdens sasniedzis pils pamatus.

Kokneses viduslaiku pilsdrupas joprojām ir vienas no ainaviskākajām vietām starp divām upēm Pērsi un Daugavu. Kokneses viduslaiku pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, koncerti, naudas kalšana, viduslaiku cirvju mešana, rakstīšana ar spalvu, kāzu ceremonijas viduslaiku un senlatviešu stilā, par tradīciju izveidojušies Sama modināšanas svētki. Apskatei pieejams arī Moku kambaris ar viduslaiku moku rīkiem, senā bruģa un akas vietas atsegums.

Liepāja

Karosta

Lielākā vēsturiskā militārā teritorija baltijā, kurā apskatāmas fortifikācijas būves un savdabīgā Karostas arhitektūra.

Koncertzāle “Lielais dzintars” (Radio iela 8, Liepāja)

Kultūras norišu centrs dažāda mēroga pasākumiem ar vairāk nekā 1000 sēdvietu ietilpību.

Ventspils

Staltbriedis (Lemberga hūte)

Tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidotā skulptūra ne tikai atveidota šī dzīvnieka dabiskā lielumā, bet arī saturiski simbolizē tā patieso dabu – parasti staltbriežu tēviņi ir ļoti uzmanīgi, ar lieliskām maņām – labi attīstītu dzirdi un ožu – apveltīti, tramīgi dzīvnieki, taču riesta periodā viņu piesardzība samazinās, tāpēc tie zināmā mērā jāpasargā: jāuzmana riesta vieta, apkārtne.

Jūrmalas parks

Starp milzu enkuriem Jūrmalas parkā, var ļauties nesteidzīgām pastaigām. Šeit atrodama arī džungļu taka un aktīvās atpūtas iespējas bērniem un pieaugušajiem.

Kuldīga

Senais ķieģeļu velvju tilts pār Ventu

Eiropā garākais (164 metri) ķieģeļu tilts pār Ventu celts 1874.gadā. Tas pieejams gan kājāmgājējiem, gan transportam.

Tukums

Engures ezera dabas parks

Ceļotājiem šeit apskatāmi savvaļā mītošie zirgi un govis, kā arī Orhideju taka. Ezera krastā atrodas arī vairāki putnu vērošanas torņi.

Talsi

Lielzeltiņu observatorija

Piemērotākā vieta Latvijā, kur sākt zvaigžņu ceļojumu! Šeit var sajust debesjuma varenību un apzināties, ka cilvēce tikai tāds niecīgs puteklītis vien ir.

Pedvāles mākslas parks

Ainavisks skulptūru un vides mākslas objektu parks ar garām pastaigu takām. Te atrodas arī mākslinieku rezidence un vieta dažādām mākslinieciskām izpausmēm.

Saldus

“SALDUS” uzraksts Biļļu kalna skatu laukumā

Iespaidīgs skats uz Saldus pilskalnu, ezeru un pilsētu no skatu laukuma Biļļu kalnā ar lielizmēra uzrakstu “Saldus”. Tā ir īpaši iecienīta fotografēšanas vieta Saldū.

Cieceres ezera skatu tornis

18,4 metrus augstais skatu tornis Cieceres ezera krastā, kuram blakus atrodas labiekārtota teritorija ar soliņiem un piknika vietu, kā arī peldvietu.

Ludza

Spārni (Baznīcas iela 42, Ludza)

Pirms 2 gadiem, uzņemot filmu par Ludzu, filmēšanas laikā mākslinieks uzzīmēja spārnus kā fotogrāfēšanās vietu pie Ludzas TIC sienas.

Lai Tev piedzīvojumiem bagāta vasara!

Informācija ir tapusi sadarbība ar Latvijas novadu tūrisma informācijas centriem.